Freuda psihoterapija

Ðajâ produktâ mçs mçìinâsim nokârtot pârbaudi: ko nozîmç psihoterapija?

Protams, mçs visi zinâm, ka psihoterapija ir ârstçðanas sistçma, kuras prioritâte ir sniegt palîdzîbu garîgâs vai fiziskâs cieðanas. Psihoterapija ir vairâk nekâ sareþìîts process, kura bûtîba ir mainît pacienta domâðanas veidu un joprojâm cieð no pacienta rîcîbâ esoðâs uzvedîbas. Psihologs ir labas zinâðanas, kas viòam sniegs 100% zinâðanas par problçmu, kas pacientam jârisina, un pçc pacienta izpratnes viòð varçs izmantot atbilstoðu ârstçðanas tehniku.

Psihoterapija ir ïoti sareþìîts process. Lai pacients varçtu tikt galâ ar mûsu problçmu, viòam ir nepiecieðams ne tikai redzçt sevi reâli, bet arî reìistrçt savas vâjâs puses, dusmas, bailes un nepatiku pret saviem cilvçkiem. Tâtad psihoterapija ne tikai runâ ar speciâlistu, kurð redz pacientu aizmugurç, un saka, ka viss bûs programmâ. Psihoterapija ir skaista saistîba, kurâ psihoterapeits saòem labâku izpratni par mûsu priekðmetiem, kâ arî viòu cieðanu avotiem.

Mçs bieþi dzirdam no citiem cilvçkiem, ka psihoterapija viòiem rada bailes. Ðâdu domâðanas veidu izraisa fakts, ka cilvçki vçl joprojâm maz zina par psihoterapiju lîdz pat ðai dienai. Tâpçc mçs zinâm, ka, ja mçs kaut ko nezinâm, tas ir tâda paða veida baþas, kas mûs interesç.

Cik ilgi psihoterapija ilgst? Psihoterapijâ nav stingras procedûras, kas izlemtu, cik daudz psihoterapijas jâkïûst. Katram pacientam, kuram tiek izrakstîts ârsts, ir jauna problçma, un tâpçc nepiecieðama îpaða pieeja. Pat psihoterapeits svarîgas sanâksmes laikâ ir ïoti grûti noteikt, cik daudz ârstçðanas var veikt, bet to var tuvinât ar problçmu skaitu, ar kurâm tiek pieòemts, ka pacients ir psihoterapeits.Tâtad ir droði teikt, ka psihoterapija ir atkarîga no pârmaiòâm cilvçka domâðanas veidâ, kas dodas uz terapiju, kâ arî rada bçrna garîgo komfortu.